Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Kas ir ES Padomes prezidentūra?

Rotējošā prezidentvalsts

Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu sanāksmes Padomē, tādējādi palīdzot tajā nodrošināt ES darba nepārtrauktību.

Pašreizējā prezidentvalsts

ES Padomes prezidentvalsts Itālija
2014. gada 1. jūlijs – 31. decembris

Nākamās prezidentvalstis

Latvija: no 2015. gada janvāra līdz jūnijam
Luksemburga: no 2015. gada jūlija līdz decembrim
Nīderlande: no 2016. gada janvāra līdz jūnijam
Slovākija: no 2016. gada jūlija līdz decembrim
Malta: no 2017. gada janvāra līdz jūnijam
Apvienotā Karaliste: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Igaunija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Bulgārija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Austrija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Rumānija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Somija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam

Prezidentvalstis cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda nosprauž ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies nākamajos 18 mēnešos. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētu sešu mēnešu programmu.

Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Itālija, Latvija un Luksemburga.

 

Prezidentvalsts uzdevumi

Prezidentvalsts virza Padomes darbu ES likumdošanas jomā, nodrošina ES darba programmas nepārtrauktību, pienācīgus likumdošanas procesus un dalībvalstu sadarbību. Lai to panāktu, prezidentvalstij ir jārīkojas kā godīgam un neitrālam starpniekam.

Prezidentvalstij ir šādi divi galvenie uzdevumi:

1. Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju plānošana un vadīšana

Prezidentvalsts vada sanāksmes, kurās pulcējas dažādi Padomes sastāvi (izņemot Ārlietu padomes sanāksmes) un Padomes darba sagatavošanas struktūras, tostarp pastāvīgās komitejas, piemēram, Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper), un darba grupas un komitejas, kas izskata konkrētus jautājumus.

Prezidentvalsts nodrošina to, ka apspriedes notiek paredzētajā kārtībā un ka Padomes reglaments un darba metodes tiek pareizi piemērotas.

Tā arī organizē dažādas oficiālas un neoficiālas sanāksmes Briselē un rotējošās prezidentūras valstī.

2. Padomes pārstāvēšana attiecībās ar pārējām ES iestādēm

Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm, it īpaši ar Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tās uzdevums ir censties panākt vienošanās par likumdošanas lietām, izmantojot trialogus, neoficiālas apspriedes un Samierināšanas komitejas sanāksmes.

Prezidentvalsts cieši sadarbojas ar:

Prezidentvalsts atbalsta viņu darbu, un dažkārt tā var tikt lūgta veikt konkrētus uzdevumus Augstā pārstāvja vārdā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu Padomes sanāksmi, ja tajā apspriež kopējās tirdzniecības politikas jautājumus.

 

Publikācijas par šo tematu

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Jā   


Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?