Arhīva fondi (Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts)
Dokumentu apstrāde sākas aktuālajā arhīvā, kur pēc tam, kad veikta klasifikācija atbilstoši Padomes organizatoriskajai struktūrai un dokumentu datubāzē ievadīti metadati, fiziski sagatavo arhīva lietas.
Kad pagājuši trīs gadi pēc to slēgšanas, šīs lietas nodot starpposma arhīvam.
Arhīva materiāli, kam pagājuši 30 gadi kopš to sagatavošanas dienas un kam ir vēsturiska nozīme, ir pieejami sabiedrībai saskaņā ar regulu par arhīva materiālu nodošanu atklātībai.
Padomes arhīva rīcībā ir apmēram 7 lineāri kilometri. Ikvienam no fondiem atbilst savs, atšķirīgs juridiskais pamats.
Fonds CM1: lietas, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas definēta Parīzes Līgumā (1952), un uz tās attīstību no tās izveides līdz darbības beigām.
Fonds CM2: lietas, kas attiecas uz Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom), kas definētas Romas Līgumos (1957), un uz to attīstību līdz Māstrihtas Līguma spēkā stāšanās dienai.
Fonds CM3: lietas, kas attiecas uz sarunām par nolīgumiem valdību līmenī, galvenokārt uz Romas Līgumiem un Konventu.
Fonds CM4: lietas, kas attiecas uz Eiropas Savienības attīstību pēc Māstrihtas Līguma un līdz Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienai.
Fonds CM5: lietas, kas attiecas uz secīgajām paplašināšanās kārtām (trešo valstu pievienošanās).
Fonds CM6: lietas, kas attiecas uz Jaundes, Lomes un Kotonū konvencijām un kurās apkopoti dokumenti, kas saistīti ar AĀVM (asociētās Āfrikas valstis un Madagaskara) un ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis).
Fonds CM7: lietas, kas attiecas uz EEZ (Eiropas Ekonomikas zona) un asociācijas padomēm starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.
Fonds CM8: lietas, kas attiecas uz Eiropas Savienības attīstību pēc Lisabonas Līguma.
 |
|
|
|