13.08.2012
Lai veicinātu izpratni par sabiedrības novecošanu, 2012. gads tika pasludināts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei. Tā mērķis ir stiprināt attiecīgu politiku un iniciatīvas visā Eiropā un sekmēt ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas iespējas, kas saistītas ar tā dēvētās senioru ekonomikas attīstību.
Salīdzinājumā ar to Eiropas sabiedrības daļu, kuru veido gados jauni cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars pastāvīgi palielinās. Sākot ar 2012. gadu, to iedzīvotāju skaits, kuri ir darbspējīgā vecumā, samazināsies, savukārt par 60 gadiem vecāku cilvēku skaits strauji palielināsies – ik gadus par aptuveni diviem miljoniem. Šī demogrāfiskā attīstība rada virkni problēmu, jo īpaši pašreizējā ekonomikas stāvoklī.
Pateicoties aktīvai novecošanai, vecāka gadagājuma iedzīvotāji Eiropā varētu paildzināt savu līdzdalību darba tirgū, ilgāk aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē, saglabāt veselību un neatkarību.
Izmantojot minēto iniciatīvu, iedzīvotājus, politiķus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas rosina domāt par to, kā radīt labākus apstākļus vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un veicināt paaudžu solidaritāti. Saistībā ar minēto Eiropas gadu tiek pausts aicinājums īstenot pasākumus dažādās jomās – darba tirgus politikā, sociālās aizsardzības jomā, izglītībā un apmācībā, veselības aprūpē un sociālo pakalpojumu jomā, kā arī mājokļu un publiskās infrastruktūras jomā. Gada mērķis ir pievērst uzmanību trim aspektiem.
Nodarbinātība – paredzamajam mūža ilgumam Eiropā palielinoties, ir cēlies arī pensionēšanās vecuma slieksnis, taču daudzi cilvēki raizējas, ka zaudēs darbu un līdz brīdim, kad varēs saņemt pienācīgu pensiju, nespēs atrast jaunu. Darba tirgū ir jānodrošina labākas iespējas vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, uzlabojot viņu darba apstākļus, darba vietām jābūt pielāgotām šo cilvēku veselības stāvoklim un vajadzībām, ir jāsniedz viņiem iespējas pilnveidot savas prasmes un, pārskatot nodokļu un pabalstu sistēmas, jārada efektīvi stimuli, ar kuriem šos cilvēkus mudina paildzināt darba mūžu.
Piedalīšanās sabiedrības dzīvē – pensionēšanās nenozīmē dīkdienību. Vecāka gadagājuma cilvēku devumu sabiedrībai bieži vien nenovērtē, lai gan viņi bieži aprūpē citus, parasti savus vecākus, dzīvesbiedrus vai mazbērnus. Nereti viņi veic arī brīvprātīgo darbu. Eiropas gadā iecerēts parūpēties par to, lai viņu devums sabiedrībai izpelnītos lielāku atzinību, kā arī veidot viņiem labvēlīgāku vidi. Tas arī palīdzētu mazināt un novērst vecāka gadagājuma cilvēku sociālo izolāciju.
Neatkarīgs dzīvesveids – gadiem ritot, veselība vairs nav tik laba kā jaunībā, taču daudz var darīt, lai to uzlabotu. Samērā nelielas izmaiņas mūsu dzīves telpā var ievērojami uzlabot apstākļus tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar veselību vai invaliditāte. Aktīvas vecumdienas nozīmē arī radīt tādus apstākļus, lai novecojot mēs pēc iespējas ilgāk paliktu paši savas dzīves noteicēji. Ar profilaktisku veselības aprūpi un vecāka gadagājuma cilvēkiem piemērotāku vidi (ēkām, transportu un infrastruktūru) būtu jānodrošina, lai šie cilvēki varētu būt pēc iespējas patstāvīgāki.
Eiropas gada (2012) laikā dalībvalstīs notiek simtiem pasākumu, tiek īstenoti projekti un organizēti sarīkojumi. Informācija par tiem pieejama šeit.
Plašāka informācija
Lēmums par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (pdf)
Padomes secinājumi – Risināt demogrāfijas problēmas, stiprinot ikviena līdzdalību darba tirgū un sabiedrībā (pdf)
Tīmekļa vietne "Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei – 2012" (Komisija)
Eirobarometra informācija (pdf) (en)