01.07.2012
Kipras prezidentūras laikā ES Padomē – 2012. gada otrajā pusgadā – prezidentvalsts strādās, lai veidotu Eiropu, kurai raksturīga lielāka efektivitāte un ilgtspēja un sekmīgāka uz izaugsmi balstīta ekonomiskā darbība; Eiropu, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem un aktīvi darbojas pasaules mērogā, intervijā mūsu interneta vietnei stāsta Kipras Republikas prezidents Dimitris Hristofias (Demetris Christofias).
Prezidenta kungs, kopš Kipras pievienošanās Eiropas Savienībai, kas notika 2004. gadā, pirmo reizi rotācijas kārtībā uzņemoties prezidentvalsts pienākumus ES Padomē, jūsu valsts ir formulējusi savu redzējumu, proti, labāka Eiropa – Savienība, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem un pasaulei un piedāvā pozitīvas nākotnes izredzes, jo īpaši jaunākajām paaudzēm. Kā Jūs varat pamatot šādu redzējumu, ņemot vērā to, kāda patlaban ir ekonomikas vide?
Kipras prezidentūras laikā mūsu mērķis būs veidot labāku Eiropu, Eiropas Savienību, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem un pasaulei. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks izbeigt ierastās debates par to, vai Eiropas lomai vajadzētu būt lielākai vai mazākai. Patlaban galvenais patiešām svarīgais uzdevums ir panākt, lai Eiropa kļūtu labāka; veidot Eiropu, kurai ir raksturīga lielāka efektivitāte un ilgtspēja; Eiropu, kuras ekonomiskā darbība ir sekmīgāka un balstās uz izaugsmi; Eiropu, kura ir tuvāka saviem iedzīvotājiem, Eiropu, kura aktīvi darbojas pasaules mērogā un veido tuvas attiecības ar saviem kaimiņiem.
Nav ne mazāko šaubu, ka ES finanšu un valstu parādu krīzes sociālās un ekonomiskās sekas ir nelabvēlīgi ietekmējušas eiropiešu dzīvi, nopietni apdraudot sociālo kohēziju. Ir pēdējais brīdis visiem spēkiem ķerties pie labākas Eiropas veidošanas jaunākajām paaudzēm. Tas ir Kipras prezidentūras mērķis – Eiropa, kura dod cerību. Pat neliela virzība uz šo mērķi tiks uzskatīta par panākumu. Šis nav ambiciozs priekšlikums – mēs saprotam, ka prezidentvalsts rīcībā ir tikai seši mēneši; tomēr mēs apzināmies arī to, ka patlaban ir pienācis īstais laiks galveno uzmanību veltīt izaugsmei un veicināt darba vietu izveidi un nodarbinātības iespējas, īpaši jauniešiem, kas ir mūsu Eiropas nākotne.
Kādas prioritātes Padome apspriedīs Kipras prezidentūras laikā?
Kipras prezidentūras laikā Padomē tiks pārrunātas vairākas prioritātes un svarīgi jautājumi, minēšu dažus piemērus.
- Daudzgadu finanšu shēma 2014–2020 (un saistītās finanšu programmas). Mūsu mērķis ir pabeigt sarunas un vienoties par godīgu un efektīvu ES budžetu, radot iespējas izaugsmei un nodarbinātībai.
- Kohēzijas politika. Ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt sarunas par kohēzijas politikas jauno tiesisko regulējumu, tādēļ prezidentvalsts mērķis būs panākt pēc iespējas lielāku progresu. Lai to paveiktu, vispirms, protams, ir jāpabeidz sarunas par daudzgadu finanšu shēmu.
- Kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Kipras prezidentūras laikā mēs centīsimies panākt progresu diskusijās par šo jautājumu. Prezidentvalsts darīs visu, kas būs tās spēkos, lai brīdī, kad būsim vienojušies par daudzgadu finanšu shēmu, darbs pie KLP reformas satura būtu ievērojami pavirzījies uz priekšu un mēs ātri panāktu vienošanos par šo jautājumu.
- Ekonomikas pārvaldība – ekonomikas krīze – izaugsme. Prezidentūras laikā Kipra ir iecerējusi strādāt pie jaunā un pilnveidotā ekonomiskās pārvaldības tiesiskā regulējuma un pastiprināt budžeta uzraudzību, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti. Papildus iepriekš minētajam, būdama prezidentvalsts, Kipra atbalstīs tādu politiku, kas veicinās izaugsmi un radīs efektivitāti, labklājību un nodarbinātību. Galvenā uzmanība tiks veltīta jomām, kuras veicinās nodarbinātību, tostarp tādiem jautājumiem kā daudzgadu finanšu shēma 2014–2020, vienotā tirgus padziļināšana, stratēģijas "Eiropa 2020", pasākumu kopuma nodarbinātības jomā un jaunatnes iespēju iniciatīvas īstenošana.
- Kopēja Eiropas patvēruma sistēma. Mērķis ir panākt, lai līdz 2012. gada beigām tiktu izveidota kopēja Eiropas patvēruma sistēma, galvenokārt pievēršoties dalībvalstu praktiskās sadarbības stiprināšanai tādu personu tiesību aizsardzībā, kurām ir nepieciešama starptautiska aizsardzība.
- Vienotais tirgus. Mēs centīsimies veicināt iekšējā tirgus padziļināšanu, lai dotu jaunu sparu Eiropas ekonomikai, panāktu progresu sociālajā jomā un atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu un patērētāju vajadzības.
- Paplašināšanās pakete. Mēs plānojam veicināt nepieciešamos procesus/darbības, lai panāktu progresu paplašināšanās politikas jomā.
Viens no lielākajiem pārbaudījumiem ir sarunas par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Kāds būs prezidentvalsts Kipras ieguldījums, cenšoties panākt sekmīgu šo sarunu pabeigšanu?
Ņemot vērā, ka prezidentvalsts Dānija ir paveikusi ļoti lielu darbu, mēs ar nepacietību gaidām, kad "mantosim" šo dokumentu kopumu. Mēs čakli strādāsim, lai pabeigtu sarunas par daudzgadu finanšu shēmu. Mūsu mērķis ir vienoties par godīgu un efektīvu ES budžetu, lai ar tā palīdzību mēs varētu sekmēt izaugsmi un palielināt konkurētspēju visā Savienībā, kā arī pavērt iespējas nodarbinātībai, vienlaikus domājot par dalībvalstu ekonomikas atveseļošanos. Tomēr kopumā diskusija par pašreizējo ekonomikas vidi ir sarežģīta, un ir jānovērtē dalībvalstu pūles veikt fiskālo konsolidāciju un vienlaikus censties panākt izaugsmi un darba vietu izveidi, tajā pašā laikā saglabājot sociālo kohēziju.
Šajās sarunās prezidentvalsts Kipra darbosies kā godīgs starpnieks. Laba ES iestāžu sadarbība un gādāšana par to, lai tiktu ievērota "kopienas metode", ir ļoti svarīgi nosacījumi, kas ciešā sadarbībā ar priekšsēdētāju Van Rompeju (Van Rompuy) dos iespēju līdz gada beigām panākt politisku vienošanos. Respektējot iestāžu līdzsvaru, mēs turpināsim Polijas un Dānijas prezidentūru laikā noritējušo apspriežu procesu un konstruktīvi sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu.
Arī Kipras prezidentūras laikā pamatinstruments diskusiju atspoguļošanai būs sarunu ietvars, ko sākotnēji sagatavoja prezidentvalsts Dānija. Lai paātrinātu sarunu gaitu, mēs plānojam jūlijā Briselē rīkot intensīvas divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm gan politiskā, gan ekspertu/tehnokrātu līmenī. Sanāksmju mērķis ir pārrunāt katras dalībvalsts prioritātes. Vienlaikus mēs esam iecerējuši mobilizēt visas Padomes darba sagatavošanas struktūras, lai Vispārējo lietu padomes jūlija sanāksmē varētu sarīkot kopīgu diskusiju. Kipras prezidentūras laikā daudzgadu finanšu shēma tiks iekļauta visu Vispārējo lietu padomes sanāksmju darba kārtībā līdz pat sarunu noslēgšanai. Papildus oficiālajām Vispārējo lietu padomes sanāksmēm mēs plānojam Eiropas lietu ministriem 30. augustā Kiprā sarīkot neoficiālu sanāksmi, kas būs veltīta daudzgadu finanšu shēmas jautājumam. Mūsu mērķis ir šo dokumentu kopumu novest līdz tādai gatavības pakāpei, lai Eiropadomes oktobra sanāksmē par to varētu panākt politisku vienošanos. Ja izrādītos, ka tas nav iespējams, sarunas turpināsies Pastāvīgo pārstāvju komitejas un Vispārējo lietu padomes līmenī, sagatavojot pamatu tam, lai vienošanos par šo dokumentu kopumu varētu panākt Eiropadomes decembra sanāksmē.
Kopumā debatēs par daudzgadu finanšu shēmu nevajadzētu aprobežoties tikai ar dalībvalstu neto pozīciju apspriešanu. Būtu jāskatās plašākā mērogā. Budžetam vajadzētu būt tādam, lai ar tā palīdzību mēs tiektos panākt izaugsmi un konkurētspēju visā Savienībā, kā arī solidaritāti un godīgumu, tādējādi veicinot sociālo kohēziju.
Galvenajās ar daudzgadu finanšu shēmu saistītajās kopējās politikas jomās, piemēram, kohēzijas politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, kopējā zivsaimniecības politikā un pētniecības un inovācijas – "Apvārsnis 2020" – politikā prezidentvalsts sarunās centīsies panākt pēc iespējas lielāku progresu.
Kādus jaunus pasākumus būtu vērts izmantot, lai eurozonai palīdzētu izkļūt no krīzes, turpinātu uzlabot ekonomikas pārvaldību, nodrošinātu fiskālu stabilitāti un paaugstinātu nodarbinātības un noturīgas izaugsmes līmeņus?
Lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību, vairāki svarīgi pasākumi jau ir īstenoti, un patlaban tiek gatavoti jauni. Prezidentvalsts galvenokārt pievērsīsies jaunā un pilnveidotā ekonomiskās pārvaldības tiesiskā regulējuma īstenošanai, kā arī veicinās un īstenos tādus pasākumus, kas tiks uzskatīti par nepieciešamiem ekonomiskās pārvaldības turpmākai uzlabošanai un stingrākai budžeta uzraudzībai, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti. "Sešnieks", jaunais starpvaldību līgums un "divnieks" ir svarīgi jauni kritēriji, kas maina veidu, kā tiek formulēta fiskālā politika, un uzlabo ekonomikas pārvaldību. Kā prezidentvalsts mēs esam gatavi doties uz priekšu un panākt progresu jautājumā par jauniem ekonomikas politikas pasākumiem, par kuriem varētu lemt Padome, Eiropadome un Eurogrupa.
Vienlaikus ar pasākumiem, kuru mērķis ir fiskālā konsolidācija, ir ārkārtīgi svarīgi veicināt attīstību un ekonomikas izaugsmi. Ir zināms, ka izaugsmes dzinējspēks ir privātā sektora iniciatīvas. Ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot makroekonomikas stabilitāti un atgūt uzticību valstu finanšu sistēmām, lai ļautu ieplūst ieguldījumiem no privātā sektora un paaugstinātu nodarbinātības un noturīgas izaugsmes līmeņus. Kā jau minēju, šādā nolūkā tiks sekmēti vairāki izaugsmi veicinoši pasākumi (piemēram, vienotais tirgus).
Kopumā – vienlaikus ar finanšu disciplīnu eurozonā un visā ES ir jāsekmē spēcīgas izaugsmes stratēģija. Mēs uzskatām, ka šis būtu pats efektīvākais veids, kā novērst pašreizējās ekonomikas krīzes sekas. Nav apliecinājuma, ka politika, kura paredz tikai un vienīgi taupības pasākumus, būtu sekmīga.
Kā vēl vairāk padziļināt vienoto tirgu, kuram 2012. gadā apritēs 20 gadu?
Kopš 1992. gada vienotais tirgus ir nesis būtiskus ieguvumus un radījis jaunas iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Neraugoties uz līdz šim paveikto, dažās ekonomikas nozarēs joprojām pastāv daudzi nepamatoti šķēršļi, kas nelabvēlīgi ietekmē izaugsmi. Tomēr vienotais tirgus vēl aizvien ir viens no ES ekonomikas dzinējspēkiem un viens no būtiskākajiem resursiem ekonomiskās krīzes apkarošanai un konkurētspējas palielināšanai. Gaidāms, ka ar Vienotā tirgus aktā paredzēto darbību veicināšanu un ar varbūtējiem jauniem pasākumiem plānotajā Vienotā tirgus aktā II izdosies atjaunot uzticību vienotajam tirgum un palīdzēt stimulēt ekonomikas izaugsmi un sociālās jomas attīstību, veidojot patērētājiem, darba ņēmējiem un maziem uzņēmumiem labvēlīgu vidi. Vienotā tirgus akta kontekstā Kipras prezidentūras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem jautājumiem:
- profesionālās kvalifikācijas atzīšana,
- intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvais pārvaldījums,
- alternatīva patērētāju strīdu izšķiršana un strīdu izšķiršana tiešsaistē,
- grāmatvedības standarti,
- publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums,
- Eiropas enerģētikas, transporta un telekomunikāciju tīklu pamatnostādnes,
- enerģijas nodokļi,
- darba ņēmēju norīkošana,
- elektroniska autentifikācija.
Prezidentvalsts arī rosinās darbu pie Vienotā tirgus akta II; gaidāms, ka Komisija šo dokumentu pieņems rudens pusē, un tajā būs paredzēti vēl aktīvāki centieni, lai dotu iespēju vienotā tirgus nodarbinātības un izaugsmes potenciālam izpausties visā pilnībā.
Kā Jūs domājat, vai līdz 2012. gada beigām tiks pabeigta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveide?
Kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir pienākums, ko dalībvalstis uzņēmušās saskaņā ar Lisabonas līgumu. Šis pienākums vēl skaidrāk ir izklāstīts Stokholmas programmā – saskaņā ar to dalībvalstis ir apņēmušās, vēlākais, 2012. gadā, izveidot kopēju patvēruma sistēmu.
Polijas un Dānijas prezidentūru laikā ir panākts ievērojams progress saistībā ar dažādajiem leģislatīvajiem elementiem, kas nepieciešami kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides pabeigšanai. Kiprai ir izšķiroša loma, jo tagad jādara viss iespējamais, lai līdz 2012. gada beigām panāktu vienošanos. Tomēr mēs labi apzināmies, ka tas būs ļoti smags darbs. Savienības iestādēm un dalībvalstīm vēl joprojām ir atšķirīgi viedokļi par to, cik lielā mērā un cik ātri būtu jānotiek integrācijai patvēruma jomā. Tādēļ prezidentvalsts Kipra galvenokārt centīsies līdz galam vienoties par vēl neatrisinātajiem jautājumiem gan attiecībā uz saturu – joprojām pastāv domstarpības par leģislatīvajiem dokumentiem –, gan procesu – pabeigt sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Tomēr ir skaidri jāsaprot, ka tas nav viegls uzdevums, it īpaši ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, kas liek dalībvalstīm piemērot taupības pasākumus visās jomās – un tas attiecas arī uz procedūrām, kas ir saistītas ar patvēruma jautājumiem. Šajos apstākļos prezidentvalsts uzdevums – līdz gada beigām panākt, lai būtu izstrādāti līdzsvaroti tiesību akti, ar kuru palīdzību tiks nodrošināti "augsti aizsardzības standarti" personām, kurām tā ir vajadzīga, un "taisnīgas un efektīvas procedūras, ar ko var novērst ļaunprātīgu izmantošanu", neradot papildu administratīvas izmaksas dalībvalstīm – kļūst vēl sarežģītāks. Tomēr mēs uzskatām, ka īsto konsensu izdosies panākt, jo visas dalībvalstis un iestādes apzinās, ka pēc iespējas straujāka kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveide būs visas Savienības ieguvums.
Pēc Arābu pavasara jūsu valsts cenšas panākt, lai Eiropa veidotu ciešākas attiecības ar saviem kaimiņiem. Kādas būs prezidentvalsts Kipras ierosmes šajā jomā?
Prezidentvalsts Kipra atbalstīs Augstās pārstāves Eštones (Ashton) pūliņus uzlabot attiecības ar Savienības dienvidu kaimiņiem. Mūsu mērķis, protams, ir atbalstīt mūsu dienvidu kaimiņvalstu demokrātisku pārveidi, ievērojot principu "lielāks atbalsts lielākām reformām". Eiropai ir jāsāk īstenot stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt plurālismu un daudzpusīgas attiecības ar Vidusjūras partneriem. Mēs sekmēsim dialogu ar šā reģiona valstīm par tirdznieciskām un ekonomiskām attiecībām, kā arī par citiem vispārsvarīgiem jautājumiem, piemēram, migrāciju, mobilitāti un drošību.