Uz saturu
E-pasta ziņu abonēšana

ES Padomē tiek apspriesti un pieņemti ne tikai tiesību akti, bet arī tādi dokumenti kā, piemēram, secinājumi, rezolūcijas un paziņojumi, kas nerada tiesiskas sekas. Padome izmanto šos dokumentus, lai izteiktu politisku nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar ES darbības jomām. Šā veida dokumentos tikai nosaka politiskas saistības vai nostājas, – tie nav paredzēti Līgumos. Tāpēc tie nav juridiski saistoši.

Citas ES iestādes savas nostājas pauž līdzīgā veidā. Piemēram, Komisija, lai veicinātu diskusiju par jautājumiem ES līmenī, publicē zaļās grāmatas. Zaļajās grāmatās attiecīgās organizācijas vai personas tiek aicinātas apspriest Komisijas priekšlikumus, kuri vēlāk var kļūt par tiesību aktiem. Arī Parlaments var sagatavot projektus rezolūcijām un ieteikumiem par ES kompetencē ietilpstošiem jautājumiem.

Secinājumi un rezolūcijas 

Padomes secinājumi tiek pieņemti pēc apspriešanās Padomes sanāksmes laikā. Tajos var būt pausta politiska nostāja kādā konkrētā jautājumā. Ir svarīgi nošķirt Padomes secinājumus un prezidentvalsts secinājumus. Padomes secinājumus izdod Padome, savukārt prezidentvalsts secinājumos ir izteikta tikai prezidentvalsts nostāja un Padome tajos nav iesaistīta.

Padomes rezolūcijās parasti ir noteikts turpmākais darbs, ko paredzēts veikt kādā konkrētā politikas jomā. Tām nav juridiska spēka, taču tajās var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu vai veikt turpmākus pasākumus. Ja rezolūcija attiecas uz jomu, kas pilnībā nav ES kompetences joma, tā ir formulēta kā "Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija".

Padomē pieņemto secinājumu un rezolūciju galvenie veidi 

Secinājumus un rezolūcijas izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, šādiem.

  • Lai aicinātu dalībvalsti vai citu ES iestādi rīkoties kādā konkrētā jautājumā. Šādus secinājumus bieži pieņem jomās, kurās ES kompetencē ietilpst atbalstīt, sadarboties un papildināt, piemēram, veselības vai kultūras jomā.

  • Lai aicinātu Komisiju sagatavot priekšlikumu par konkrētu jautājumu. Tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 241. pantā.

  • Lai koordinētu dalībvalstu darbības. Šādus secinājumus izmanto gadījumos, ja Padome īsteno politikas mērķi, izmantojot vieglās koordinācijas procesu. Šajos gadījumos secinājumu vai rezolūciju projektus sagatavo, lai izvirzītu mērķus vai lai izvērtētu progresu.

  • Lai, izmantojot ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), paziņotu ES nostāju attiecībā uz konkrētu notikumu vai valsti. Tajos ES vārdā ir pausta politiska nostāja vai izteikts vērtējums starptautiskam notikumam.

  • Lai izveidotu ES un tās dalībvalstu saskaņotu nostāju starptautiskajās organizācijās. Piemēram, Padome var izstrādāt secinājumu projektu saistībā ar ES dalību starptautiskā forumā.

  • Lai sniegtu komentārus un ieteiktu iespējamos risinājumus problēmām, kas apzinātas īpašos Revīzijas palātas ziņojumos

Kā tā darbojas? 

Pastāvīgo pārstāvju komiteja

Pastāvīgo pārstāvju komiteja sagatavo visu Padomes sastāvu darbu, un tā ir sadalīta divās daļās: Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I) un Pastāvīgo pārstāvju komiteja (II).

Pirms secinājumi tiek pieņemti, tos izskata trijos Padomes līmeņos:

  • darba grupā,
  • Pastāvīgo pārstāvju komitejā,
  • attiecīgajā Padomes sastāvā.
  1. Pirms ir sagatavots secinājumu teksta projekts, prezidentvalsts dažkārt iesniedz diskusiju dokumentu, lai jautājumu izskatītu darba grupas līmenī. 
  2. Pamatojoties uz diskusiju, Padomes prezidentvalsts, kurai parasti palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS), sagatavo secinājumu teksta projektu. Politiskā atbildība par projektu ir prezidentvalstij.
  3. Lai izskatītu dokumentu, darba grupa tiekas vairākas reizes. Noslēguma diskusijas darba grupas līmenī notiek apmēram 7–14 dienas pirms secinājumus nodod Pastāvīgo pārstāvju komitejai turpmākai izskatīšanai.
  4. Pastāvīgo pārstāvju komiteja dokumentu izskata apmēram divas nedēļas pirms Padomes sanāksmes, un tā cenšas atrisināt visas neatrisinātās problēmas.
  5. Pēc tam tekstu pieņems attiecīgais Padomes sastāvs. Padomes secinājumi ir jāpieņem visām dalībvalstīm vienprātīgi. Ja ministri nepiekrīt tekstam, joprojām var veikt grozījumus.
  6. Izņēmuma gadījumos Padome var nespēt vienoties par secinājumiem. Šādos gadījumos tekstu dažkārt pieņem kā "prezidentvalsts secinājumus", kuriem nav nepieciešama dalībvalstu piekrišana.